Kā radies un kas ir Džun Juaņ Cigun, kontekstā ar citām pasaules meditāciju skolām

‍Cigun ir viena no senākajām meditāciju, ārstniecības un pašizaugsmes praksēm

Cigun ir ļoti sena ķīniešu atveseļošanās un psihofiziskā treniņa māksla. Džun Juaņ Cigun (angliski Zhong Yuan Qigong, ķīniešu val. Zhong Yuan Chan), ir viens no senākajiem šodien zināmajiem cigun virzieniem, kurš tika praktizēts Ķīnas centrālajā rajonā senāk nekā piecus līdz septiņus tūkstošus gadu atpakaļ, vēl pirms mūsdienu pasaules reliģiju rašanās.

Vairāki cigun prakses elementi ļoti līdzinās dažādu tautu nacionālajām tradīcijām – gan slāvu, gan dienvidamerikāņu, gan afrikāņu un arī Eiropas. Cilvēka attīstības saknes, pirmsākumi un sevis veidošanas un attīstības ceļš, tāpat kā fiziskie un fizioloģiskie procesi un fizikas likumi, vienādi attiecas uz visiem, neatkarīgi no tā, kādai rasei vai nācijai cilvēks piederīgs.¹

Tāpēc ir interesanti aplūkot, no kurienes cēlies Džun Juaņ Cigun, kā šī skola ir veidojusies kontekstā ar citām mūsdienu meditāciju un pašizaugsmes skolām un virzieniem, kā arī kas ir mūsdienu zināmākie skolotāji dažādām meditāciju skolām, reliģijām un virzieniem.

Cigun un Joga ir metodes, kas radušās pirms pasaules reliģijām

Cigun, Tai Chi un Joga ir zināmākās meditāciju metodes Rietumos un visas trīs prakses ietver gan meditatīvus, gan fiziskus vingrinājumus.

Cigun, ir radies Ķīnā pirms tūkstošiem gadu. Tas ietver vingrinājumus, lai optimizētu ķermeņa, prāta un gara enerģiju ar mērķi uzlabot un uzturēt veselību un labklājību. Cigun ietilpst gan psiholoģiski un meditatīvi, gan fiziski vingrinājumi, un tie ietver prāta koncentrēšanu, elpas un ķermeņa kustību un stājas regulēšanu.²

Ķīniešu valodā Cigun (angliski Qigong) tiek apzīmēts ar diviem hieroglifiem – ci un gun. Parasti terminu «ci» citās valodās pieņemts tulkot kā “enerģija”. Gun – ir darbības, kas jāveic, lai iemācītos kontrolēt ci, jeb enerģiju.³

Tai Chi ir cīņas māksla, taču gadu gaitā šī prakse ir vairāk pievērsusies veselības veicināšanai un rehabilitācijai. Ja Tai Chi tiek praktizēts ar mērķi uzlabot veselību, tas arī tiek uzskatīts par Cigun veidu un ietver dažādas fiziskās pozas, kustības, koncentrētu uzmanību un kontrolētu elpošanu.

Līdzīgi arī Joga ir sena un sarežģīta prakse, kas savukārt sakņojas Indijas filozofijā. Tā sākās kā garīga prakse, bet ir kļuvusi populāra kā fiziskās un garīgās labklājības veicināšanas metode. Lai gan klasiskajā Jogā ir iekļauti arī citi elementi, Joga, kas tiek praktizēta Rietumos, parasti uzsver fiziskās pozas (asanas), elpošanas metodes (pranayama) un meditāciju (dyana).⁴

Cigun un Jogas pirmsākumi ir meklējami 5000 gadus senā vēsturē pirms pasaules reliģiju rašanās. Ar laiku Joga ir kļuvusi par daļu no Hinduisma un Budisma reliģiju praksēm⁵ līdzīgi kā Cigun ir kļuvis par daļu no Budisma un Daoisma praksēm. Var teikt, ka meditāciju un veselības uzturēšanas vingrojumu prakses ir senākas par pasaules reliģijām, bet laiku gaitā ir saplūdušas ar tām un, kā redzēsiet vēlāk rakstā, mūsdienās atkal no tām atdalījušās.

Kā meditāciju prakses ir saplūdušas ar pasaules reliģijām

Hinduisms ir pasaulē vecākā reliģija. Pēc daudzu zinātnieku domām, tā saknes un paražas ir vairāk nekā 4000 gadu senas. Mūsdienās hinduisms, ar aptuveni 900 miljoniem sekotāju, ir trešā lielākā reliģija aiz kristietības un islāma. Hinduismam ir raksturīga ticība dieviem un karmai (cēloņa un seku likums), kā arī kastu sistēma, kas šķiro cilvēkus grupās. Šobrīd kastu un sieviešu diskriminācija mūsdienu Indijā ir aizliegta, bet joprojām eksistē.⁶ Hinduismā ir vairākās prakses, bet zināmākās no tām ir Joga un Tantras (tradīcijas, meditācijas un rituāli), kas ir pazīstamas arī Budismā.

Budisms ir filozofija, kas arī ir radusies Indijā. To pirms vairāk nekā 2500 gadiem dibināja Sidharta Gautama (Buda). Ar aptuveni 470 miljoniem sekotāju zinātnieki budismu uzskata par vienu no lielākajām pasaules reliģijām. Budisma prakse vēsturiski ir bijusi vispopulārākā Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā, bet tās ietekme pieaug arī Rietumos.⁷

Budisms uzsver cilvēku vienlīdzību un neatzīst kādu augstāku dievu vai dievību. Tā vietā Budisms koncentrējas uz iekšēja miera un gudrības stāvokli. Šo garīgo stāvokli sauc par nirvānu. Arī šīs reliģijas dibinātājs Buda tiek uzskatīts par apdāvinātu cilvēku, bet ne par dievu. Vārds Buda nozīmē "apgaismots". Ceļš uz apgaismību budismā tiek sasniegts, izmantojot ētiku, pašdisciplīnu, meditāciju un gudrību.⁸ Budismā izmanto arī dažādas psihotreniņu formas, piemēram, vērošanu un mandalu (grafiskie tēli) vizualizēšanu, mantru un dharānu (atsevišķu frāžu un skaņkopu) izrunāšanu.

Var teikt ka Cigun meditācijas Budismā ir ienākušas līdz ar Budisma ienākšanu Ķīnā. Budismam ir vairāki virzieni, lielākie no tiem ir Theravadas Budisms, kurā ir populāra Vipassana meditāciju prakse un Mahajanas Budisms. No Mahajanas virziena ir cēlušās 3 ļoti zināmas skolas – Zen Budisms, Ķīnā saukts par Chan Budismu, Vajrayanas Budisms, ko pārstāv Dalai Lama, saukts arī par Tibetas, Tantrisko vai Lamaisma virzienu un Pure Land Budisms.

Cigun vislielākā saistība ir tieši ar Zen Budismu. Vārds Zen jeb ķīniešu valodā Chan ir cēlies no sanskrita vārda dhyana, kas nozīmē "meditācija". Zen mācībās pamatā ir pārliecība, ka apgaismību var sasniegt ikviens, taču tam ir vajadzīga meditācija, prakse un dialogi ar garīgās pilnveidošanās skolotāju un fiziska aktivitāte kā, piemēram, cīņas māksla. ⁹

Tiek uzskatīts ka Zen Budisma radītājs ir budistu mūks Bodhidharma, saukts arī par Damo un Ta-Mo¹⁰. Viņš pirms pusotra tūkstoša gadu devās no Indijas uz Ķīnu un nonāca Ķīnas centrālajā daļā - Loujanas reģionā, Henaņas provincē. Damo palika šajā vietā un devās dzīvot kalnos, lai varētu mācīties un nodoties meditācijai. Tas bija apvi­dus, kur tūkstošiem gadu pirms Damo ierašanās, bija radusies Džun Juaņ Cigun sistēma. Praktizējot un apgūstot Cigun, Damo pavadīja kalnos deviņus gadus. Bodhidharma faktiski apvienoja un asimilēja indiešu filozofijas zināša­nas ar budisma mācību un Cigun sistēmu un šādā formā sniedza to saviem laikabiedriem un sekotājiem. Tā radās ķīniešu Chan sistēma pasaulē zināma kā Zen.¹¹

Džun Juaņ (angliski Zhong Yuan) ir ģeogrāfiskais nosaukums Ķīnas vidienes līdzenumam Loujanas reģionā kā vārdā ir nosaukts Džun Juaņ Cigun. Angliski šo skolu sauc Zhong Yuan Qigong savukārt ķīniešu valodā šo skolu sauc Zhong Yuan Chan. Jēdzieni Cigun, Chan, Zen un meditācija pēc būtības nozīmē to pašu un tiek lietoti atkarībā no reģiona un vēsturiskā posma. Daudzas leģendas un avoti piedēvē šī reģiona cigun metožu attīstību Bodhidharmai, bet pilnīgākais rakstiskais apraksts par Zen (Chan) budistu prakšu un Loujanas (Louyang) reģiona Cigun saplūšanu, ir atrodams Džona Braita Feja grāmatā The Whole Heart of Zen: The Complete Teachings from the Oral Tradition of Ta-Mo. ¹² Braits Fejs grāmatā ir arī rūpīgi izskaidrojis, cik svarīgi ir apgūt šo prāta un ķermeņa praksi kopā ar kvalifcētu skolotāju jeb Meistaru.

Klosteris Loujanas provincē Ķīnā, kurā apmetās Damo, bija mūsdienās pasaulē zināmais Šaolinas templis un Bodhidharma kļuva par šī tempļa ievērojamāko skolotāju. Šaolinas templis ir slavens arī ar savu cīņās mākslu Kung-Fu un tiek uzskatīts, ka šo cīņas mākslu Šaolinas mūkiem arī iemācīja Damo. Bodhidharma tiek uzskatīts arī par 28. Budisma patriarhu tiešā Budas līnijā, jeb divdesmit astoto Budu.¹³ No Šaoliņas klostera Čan meditācija sāka izplatīties tālāk uz Japānu, kur to nosauca par Zen un vēlāk tās principi ieguva atpazīstamību visā pasaulē.

Kā redziet Bodhidharma ir ievērojams skolotājs Budismā un, savienojot šī reģiona cigun prakses ar Budisma meditācijām, Šaolinā radīja divas pasaulē slavenas metodes – Zen un Kungfu.

Budisms nav vienīgā reliģija, ko ietekmējis Cigun

Daoisms (saukts arī par Taoismu) ir senās Ķīnas reliģija un filozofija, kas saistīta ar filozofu Lao Tzu, kurš ap 500. gadu p.m.ē. uzrakstīja galveno daoisma grāmatu Tao Te Ching. Daoisms uzskata, ka cilvēkiem un dzīvniekiem jādzīvo līdzsvarā ar Dao jeb Visumu vai vienkāršoti tulkojot “Ceļu”. Ci jeb Qi ir enerģija, kas atrodas Visumā un vada visu visumā. Tao Te Ching un citas daoistu grāmatas sniedz norādījumus, kā dzīvot saskaņā ar šo enerģiju. Vēl viena svarīga Daoisma ideja ir enerģijas līdzsvarošanās koncepts jeb Iņ un Jaņ (pozitīvais/negatīvais, aktīvais/pasīvais, siltais/aukstais utml.)¹⁴. Tā simbolu atpazīst visā pasaulē un tas ir iekļauts pat valstu karogos.

Daoismā arī ir savi tempļi, meditācijas un rituāli. Tai Chi cīņas māksla (saukta arī par Taijiquan) ir viena no Daoistu mūku praksēm, savukārt Daoisma meditācijās ir sastopami "iekšējās alķīmijas" paņēmieni, Cigun elpošanas vingrinājumi un Zhan Zhuang vingrinājums jeb "stāvēšana kā kokam".¹⁵ Liela daļa no šiem vingrinājumiem ir arī Džun Juaņ Cigun praksē. Daoisms ir ietekmējies no Budisma un cigun praksēm un otrādāk. Šaolinas Budistu templis atrodas ielejā, bet tam abās pusēs kalnos ir Daoisma tempļi, turklāt Zhong Yue Miao templis, kas atrodas Denfengā - pilsētā 20km no Šaolinas, ir viens no vecākajiem Daoisma tempļiem pasaulē. ¹⁶

Cigun ir ietekmējis arī Kunfūcisma filozofiju. Konfūcijs bija filozofs un skolotājs, kurš dzīvoja no 551. līdz 479. gadam p.m.ē. ¹⁷ Konfūcisma pamatā ir ētika, apziņas kontrole, atbrīvošanās no emocijām, tikumisko īpašību audzināšana, radošās aktivitātes paaugstināšana un personības pilnveidošana ar darbībām sabiedrības labā. Praktizētājiem bija jāprot sasniegt klusuma, miera un savaldības stāvokli. Jau iepriekš minētajā Denfengā, ciema nomalē ir saglabājusies Konfūcija skolas teritorija un vēl aug viņa stādītais koks.

Šo prakšu un reliģiju mijiedarbību spilgti ilustrē arī tempļu un dievību līdzības. Budismā parasti godā vai nu ļoti zināmus skolotājus, kas ieguvuši apgaismību (kristietībā anoloģija varētu būt Svētais Francisks, Svētais Pēteris vai Svētā Marija) kā arī dievišķas būtnes. Šos svētos Budismā mēdz saukt par hu-fa un dharmapala, kas nozīmē aizstāvis vai boddhisatva - būtne, kas palīdz sasniegt apgaismību.¹⁸ Austrumu reliģijām dievišķās būtnes ir savstarpēji saistītas, piemēram, Ķīnas Budismam un Hinduismam kopīgi ir tādi svētie kā Yama, Shiva un Lakshmi, savukārt Guaņin un Yama ir kopīgi Ķīnas un Tibetas Budismam kā arī Daoismam.

Var teikt, ka mūsdienu Daoisma sistēmā ļoti daudz jēdzienu ir pārņemti no Konfūcisma un Budisma sistēmām, savukārt Budisma sistēmā ļoti daudz ienācis no Konfūcisma un Daoisma. Bet, tā kā šajā rajonā jau ļoti sen praktizēja Džun Juaņ Cigun, visās šajās sistēmās ir pārņemti arī Džun Juaņ Cigun prakses elementi.¹⁹

Kas ir Džun Juaņ Cigun mūsdienās

Iepriekš minētās prakses kā Budisms un Daoisms ir reliģiskas sistēmas, kurās pastāv dažādu struktūru dievības un prakse virzīta uz nākamo dzīvi. Džun Juaņ Cigun, neskatoties uz savu tik seno izcelsmi, palicis brīvs no reliģiskas pieskaņas, un to drīzāk varētu pieskaitīt pie zinātniskā novirziena. Lai arī vingrinājumi un principi ir līdzīgi vai tie paši, prakse ir virzīta uz cilvēka attīstību un pilnveidošanu ikdienas dzīvē. Tādēļ Džun Juaņ cigun var saukt par vienkāršu zinātni par dzīvi un dzīvību, atveseļošanās un veselības uzturēšanas praksi un meditatīvu prāta un pašdisciplīnas treniņu. Cigun pie regulāras un ilgstošas prakses sniedz arvien lielāku laimes sajūtu un efektu, ko reliģiskās sistēmās sauc par apgaismību.

Cigun vingrinājumus kopumā ikdienā praktizē vairāk kā 100 miljonu cilvēku pasaulē un 500 tūkstoši cilvēku ASV²⁰. Džun Juaņ Cigun ir populārākais no cigun virzieniem. To caur semināriem un retrītiem ir apguvuši vairāk kā 80 tūkstoši cilvēku pasaulē un neformāli šos vingrinājumus praktizē vēl vairāk cilvēku Ķīnā. Džun Juaņ Cigun vingrojumus un meditācijas māca vairāk kā 600 instruktori pasaulē un 50 instruktori Latvijā.

Mūsdienās šo sistēmu ir atjaunojis un populāru padarījis šīs skolas Meistars, skolotājs un tiešās apmācību līnijas turētājs Sjui Mintans (Xu Mingtang). Sjui Mintans kopš bērnības ir mācījies kungfu un cigun pie Ķīnas meistariem un ir dzimis senā ar Šaolinas klosteri saistītā ģimenē. Viens no viņa senčiem ir Kimnaru - godāts Šaolinas aizstāvis (Hu-fa), kuram veltīta arī statuja Šaolinas templī.

Meistars Sjui Mintans ir arī Vispasaules akadēmiskā un medicīniskā cigun padomes loceklis, Kundawell pētniecības un medicīnas institūta dibinātājs, vairāku grāmatu autors un ir cigun praksēs apmācījis vairāk kā 50 tūkstošus skolnieku. Sjui Mintans ir arī Pasaules Zen (Chan) federācijas ģenerālsekretārs, kura apvieno vadošos Zen (Chan) meditāciju Skolotājus un Meistarus. Šīs asociācijas atzinības rakstus vispasaules kongresā Šaolinā ir saņēmuši vadošo Zen skolu Meistari un arī atsevišķi Džun Juaņ Cigun skolnieki, tai skaitā no Latvijas.

Var teikt, ka Meistars Sjui Mintans un Džun Juaņ Cigun turpina Bodidharmas radīto Zen (Chan) meditāciju skolu un apvieno to ar Daoismā uzkrātajām zināšanām un modernajiem zinātniskajiem pētījumiem meditāciju, kvantu fizikas un medicīnas jomā, lai pēc iespējas plašākam cilvēku lokam padarītu pieejamas šīs senās zināšanas un prakses. Jeb līdzīgi kā Joga, Cigun prakse ir radusies pirms pasaules reliģijām, kļuvusi par daļu no tām un pilnveidojusies, bet mūsdienās atkal ieguvusi ar konkrētu reliģiju nesaistītu apmācību un tādā veidā kļuvsi pieejama ikvienam.

Sjui Mintana vadītie semināri un retrīti notiek ASV, Baltijas valstīs, Ukrainā, Vācijā, Slovākijā un daudzās citās valstīs. Pats nopietnākais un prakses ziņā intensīvākais retrīts katru gadu kopš 1998. gada viena mēneša garumā notiek Šaolinā - šīs skolas dzimtajā vietā. Papildus intensīvai ikdienas praksei, šī retrīta laikā ir iespējams arī dzīvē redzēt rakstā minēto kultūras un prakšu mantojumu.

Džun Juaņ Cigun kontekstā ar citām meditāciju skolām

Tā kā pasaules meditāciju skolas un reliģijas ir tik cieši saistītas, ir interesanti palūkoties arī kā izskatās citas meditāciju skolas un prakses pasaules kontekstā. Bildē zemāk variet redzēt kā attīstījušās dažādas meditāciju skolas un kas ir to šī brīža skolotāji, līderi vai Meistari. Šajā piemērā, protams, nav aplūkoti visi pasaules skolotāji. Grafika mērķis ir aplūkot lielākās pasaules skolas un prakses, kā arī netiek aplūkoti tādi skolotāji vai virzieni, kuriem ir bijušas reputācijas problēmas.

_{Palielināt attēlu}

‍

Pasaulē zināmākais Budisma virziens ir Tibetas budisms. Tā skolas līderis ir Dalai Lama, kuram Instagram vien ir 2.1 miljoni sekotāju. Tā kā Tibetas budisms ir reliģija valstiskā līmenī, šīs prakses sekotāju skaits ir mērāms miljonos. Dalai Lama ir arī vairāku grāmatu autors un pasaulē zināms altruists.²¹

Meistars Sjui Mintans ir vairāku grāmatu autors un Džun Juaņ Cigun skolas Meistars. Šī skola ar vairāk kā 50 tūkstošiem praktizētāju, turpina Šaolinā radīto Chan (Zen) praksi un šī reģiona Cigun un Dao prakses. Tajā pašā laikā šī skola neseko kādam konkrētam reliģiskam virzienam.

Saistībā ar politisko situāciju Ķīnā, Chan praksei, tāpat kā Kunfūcismam, būtu grūti noteikt kādu skolu vai līderi, bet Japānā zināmākais Zen tradīciju turpinātājs ir Shodo Harada, kurš arī ir vairāku grāmatu autors un pulcē ap 10 tūkstošus skolnieku.²²

Kā iepriekš aplūkojām, Budismā ir vēl divi virzieni. Teravadas Budisma zināmākais skolotājs ir Kiribathgoda Gnānānanda un viņa pārstāvētais Mahamevnawa templis Šri Lankā pulcē ap 270 tūkstošus sekotāju.²³ Arī viņš ir divu grāmatu autors. Savukārt Pure Land Budisma virziena zināmākais mūsdienu skolotājs ir Huijing ar vienu izdotu grāmatu un aptuveni 3 tūkstošiem skolnieku.²⁴

Arī Daoisma praksēm ir savi skolotāji. Zināmākais no tiem ir Mantak Chia, kura vadītā skola Universal Healing Tao, māca Dao un Cigun prakses. Viņš ir vairāku grāmatu autors un ir apmācījis vairākus desmitus tūkstošus praktizētāju.²⁵ Zināms Tai Chi un Dao pasniedzējs ir arī Yuan Xiu Gang, kurš nav sarakstījis grāmatas, bet viņa Wudangas kungfu skolai ir vairāk kā divdesmit tūkstoši sekotāju.²⁶

Hinduismā mūsdienās izšķir 4 lielos virzienus - Vaishnavism, Shaivism, Shaktism un Smarta. Interesanti, ka populārākie Hindu skolotāji nepārstāv kādu no šiem Hinduisma virzieniem. Shri Shri, kurš ir sarakstījis vairākas grāmatas un viņa skolai Art Of Living ir ap 1 miljons sekotāju, nepiesaista sevi konkrētai reliģijai²⁷, bet pastaigājot dziļāk Art Of Living ašramā (templī), ir redzama ļoti tradicionāla Hindu prakse. Vēl populārāks Hindu guru ir Sadhguru ar vairākām izdotām grāmatām un ap 8 miljoniem sekotāju.²⁸ Sekotāju skaitu gan jāskatās kontekstā ar Indijas iedzīvotāju skaitu un demokrātisko vidi dažādu skolu izplatībai.

Interesanti ir arī aplūkot Jogas pasniedzējus, kuri nesaista sevi ar Hindu praksi. YouTube ir vairāki amerikāņu Jogas pasniedzēji, no kuriem Adriene Mishler YouTube kanālam ir 11 miljoni sekotāju.²⁹ Viens no zināmākajiem un ietekmīgākajiem jogas pasniedzējiem pasaulē ir Rodney Yee³⁰ ar aptuveni 50 tūkstošiem skolnieku un divām izdotām grāmatām. Šobrīd nav zināmi līdzvērtīgi mūsdienās populāri Jogas pasniedzēji, kas būtu nākuši no Indijas.

Arī Rietumu un Tuvo Austrumu reliģiju vēsturē ir veidojušies dažādi atzari un līderi. Jūdaisms ir ļoti sena reliģija un tai seko 14 miljoni cilvēku. Šī brīža līderis Yitzhak Yosef ir sarakstījis vienu grāmatu. Arī Islāma diviem virzieniem, seko gandrīz 2 miljardi cilvēku.

Kristietība, kas atzarojusies no Jūdaisma līdz ar Jēzu Kristu, pulcē 2.2 miljardus sekotāju, kas ir gandrīz trešdaļa pasaules iedzīvotāju. Arī kristietība, līdzīgi kā Budisms, izdala vairākus virzienus. Katoļu baznīcas šī brīža galvai Pāvestam Francisam seko 1.3 miljardi cilvēku un viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas. Luterāņu baznīcas līderis ir Musa Filibus, kuram nav sarakstītu grāmatu, bet ir ap 50 tūkstošiem skolnieku. Tā pēc aplēsēm, ir populārākā konfesija Latvijā un pulcē 77 miljonu cilvēku pasaulē.

Meditācija ir arī labi zināma metode Kristietībā. 49% luterāņu un 40% katoļu ASV ar meditāciju nodarbojas ikdienā.³¹ Mūsdienu lielākā Kristīgās Meditācijas skola ir Pasaules Kristīgās Meditācijas Kopiena (WCCM), kas balstās tādās 3. gadsimta kristietības tradīcijās kā lūgšanas un iekšējā klusuma prakses.³² Šai skolai ir nedaudz vairāk kā 100 tūkstoši sekotāju un tās skolotājs, katoļu priesteris Laurence Freeman ir sarakstījis vairākas grāmatas, tai skaitā vienu kopā ar savu labu draugu, 14. Dalai Lamu.³³

Džun Juaņ Cigun – atvērta meditāciju skola ar dziļu vēsturi

Šajā apkopojumā var redzēt, ka Džun Juaņ Cigun ir ļoti sena meditāciju un vingrojumu metode, kas ļauj normalizēt psihisko stāvokli, attīstīt radošo potenciālu, uzlabot veselību un praktizēšanas rezultātā sevī atraisīt īpašas spējas. Šīs sistēmas praktizēšana veicina cilvēka fizisko un garīgo attīstību.

Džun Juaņ Cigun virzienā ietilpst gandrīz visu cigun skolu elementi un tā turpina pasaules slavenajā Šaolinas templī radušās un zināmās Zen (Čan) prakses apvienojumā ar Dao principiem un meditācijām, taču Džun Juaņ cigun prakse ir senāka par pasaules reliģijām un nav pakļauta nekādiem reliģiskiem principiem vai ideoloģiskiem mērķiem. Tādēļ ar Džun Juaņ Cigun var nodarboties jebkurš, un tas nekad nebūs pretrunā viņa ticībai.

Mūsdienās Džun Juaņ Cigun ir populārākā cigun meditāciju skola pasaulē. Ar šo cigun virzienu nodarbojas vairāk kā 50 tūkstoši cilvēku un to ir iespējams apgūt pie vairāk kā 50 instuktoriem Latvijā, 600 instruktoriem pasaulē un arī retrītos un semināros pie Džun Juaņ Cigun Meistara Sjui Mintana.

Arī salīdzinājumā ar citām pasaules praksēm, Džun Juaņ Cigun ir viena no populārākajām meditāciju skolām pasaulē, tajā pašā laikā, tā saglabā iespēju mācīties un praktizēt meditācijas kopā ar augsta līmeņa skolotāju. Ir ticami, ka jebkurš no pārskatā aplūkotajiem virzieniem un skolotājiem var būtiski palīdzēt cilvēka personības izaugsmē, bet mācīties no grāmatas ir pavisam kas cits, kā no augsta līmeņa skolotāja klātienē. Sjui Mintana retrīti un semināri ir pieejami ikvienam, kurš ir apguvis cigun meditāciju un, iespējams, Sjui Mintans ir vienīgais no šāda līmeņa un popularitātes skolotājiem, kurš retrīta dalībniekiem dod arī savu privāto WhatsApp numuru jautājumiem.

‍

Atsauces:

^{1.,3.,11.,19. Sjui Mintans, Tamāra Martinova, Džun Juaņ Cigun, 2013}

^{2. U.S. Department of Health and Human Services, https://www.nccih.nih.gov/health/qigong-what-you-need-to-know}

^{4. U.S. Department of Health and Human Services, https://www.nccih.nih.gov/health/yoga-what-you-need-to-know}

^{5. Google Arts & Culture, https://artsandculture.google.com/story/explore-the-ancient-roots-of-yoga/rAKCRDl92CPuJg}

^{6. History Channel, https://www.history.com/topics/religion/hinduism}

^{7.,8. History Channel, https://www.history.com/topics/religion/buddhism}

^{9.,10.,13. Encyclopedia Britannica, https://www.britannica.com/biography/Bodhidharma}

^{12. The Whole Heart of Zen: The Complete Teachings from the Oral Tradition of Ta-Mo, John Bright-Fey, 2006, 173. līdz 293.lpp.}

^{14. National Geographic, https://education.nationalgeographic.org/resource/taoism}

^{15. Wikipedia https://en.wikipedia.org/wiki/Taoist_meditation}

^{16. UNESCO, https://whc.unesco.org/document/152306}

^{17. National Geographic, https://education.national
geographic.org/resource/confucianism}

^{18. History Today, https://www.historytoday.com/archive/foundations/what-bodhisattva}

^{20. JRank Rankings, https://reference.jrank.org/fitness/Qigong.html}

^{21. Dalai Lama office, https://www.dalailama.com}

^{22. Wikipedia, https://en.wikipedia.org/wiki/Shodo_Harada}

^{23. Mahamevnawa temple https://mahamevnawa.lk}

^{24. Pure Land Buddhism school, https://www.purelandbuddhism.org}

^{25. Matak Chia Unversial Healing Tao school, https://www.mantakchia.com}

^{26. Wudang Wushu School, https://www.wudangwushu.com}

^{27. Art Of Living school, https://www.artofliving.org}

^{28. Sadhguru school, https://isha.sadhguru.org/in/en}

^{29. Adriene Mishler YouTube, https://www.youtube.com/
channel/UCFKE7WVJfvaHW5q283SxchA}

^{30. 20 most influential Yoga teachers in USA, https://yogapractice.com/yoga/20-yoga-teachers-in-america/}

^{31. Pew Research Center, https://www.pewresearch.org/fact-tank/2018/01/02/meditation-is-common-across-many-religious-groups-in-the-u-s/}

^{32. Pasaules Kristīgās Meditācijas Kopiena (WCCM), https://wccm.org/about/}

^{33. Amazon, https://www.amazon.com/Good-Heart-Buddhist-Perspective-Teachings-ebook/dp/B003XF1LO8}

‍