Entropija – iemesls kādēļ dzīvē piedzīvojam grūtības
Mēs kā cilvēki katrs vēlamies veiksmīgu un kvalitatīvu dzīvi. Tas var ietvert pietiekamu materiālo labklājību, labu un interesantu darbu, izaugsmi, labas attiecības ar sev tuvajiem cilvēkiem un pats būtiskākais - mēs vēlamies būt laimīgi.
Ir skaidrs, ka mūsu rīcības ietekmē rezultātus dzīvē. Jo labāk mākam risināt sarežģītas problēmas darbā, jo labāku samaksu varam saņemt. Jo pareizāk mākam runāt, jo labākas attiecības izveidojam ar citiem cilvēkiem. Taču, ja palūkosimies apkārt vai uz sevi, šīs dzīves kvalitātes nav tik vienkārši iegūt.
Var teikt, ka grūtības ir daļa no dzīves un tam fizikā ir savs termins – entropija. Pasaulē viss dabiski virzās uz haosu. Konkrētāk, otrais termodinamikas likums nosaka, ka, paejot laikam, jebkuras izolētas vai slēgtas sistēmas entropija (haosa pakāpe) vienmēr palielināsies vai paliks nemainīga.1 Enerģija un siltums izkliedējas un sistēmas dabīgi pārvēršas haosā.
Lasot šo rakstu, visapkārt valda entropija. Ķermeņa šūnas noveco un degradējas, darbinieki vai kolēģi pieļauj kļūdas, grīda kļūst putekļaina, mājas sabrūk, istaba kļūst nekārtīga un kafija auksta. Skatoties plašāk, uzņēmumi cieš neveiksmi, notiek noziegumi, attiecības piedzīvo problēmas un arī mūsu prāts un rīcības dabiski piedzīvo entropiju jeb virzību uz nekārtību un haosu.2
Lai pārvarētu entropijas procesus cilvēks pieliek pūles – rūpējas par savu veselību, atjauno mājas, slauka putekļus, uzlabo attiecības, tīra zobus un arī strādā ar savu prātu un rīcībām. Var teikt ka dabiski cilvēka dzīvē rodas problēmas un sarežģījumi, taču cilvēki pavada dzīvi šīs problēmas risinot un, pieliekot enerģiju un pūles, vidi no haotiskas padara par sakārtotu.
Lai pārvarētu entropijas procesus nepieciešama pašdisciplīna.
Grūtības dzīvē nebeidzas
Lielāko daļu cilvēku raksturo kopīga īpašība – mēs vēlamies, kaut būtu mazāk grūtību un piepūles. Kaut problēmas darbā būtu vieglāk atrisināt, kaut attiecības pašas no sevis būtu izcilas, kaut nebūtu jāslauka putekļi, kaut nebūtu slimību un kaut mēs varētu viegli piepildīt visas vēlmes. Pat ja saprotam, ka to tik viegli nevar panākt, šī ideja ir gandrīz visos, un noteikti ir cilvēkos, kas par kaut ko sūdzās.
Dabiskā entropija nosaka, ka grūtības un problēmas dzīvē būs vienmēr, tomēr cilvēki tic un cer, ka ar laiku tās beigsies. Ir cilvēki, kas tic loterijai vai ātrās peļņas shēmām, tomēr pētījumi rāda, šādi lielākā daļa naudu zaudē.3 Līdzīgi ir cilvēki, kuri maina partnerus vai šķirās, cerot, ka nākamais būs brīnum-partneris, kuram nebūs trūkumu. Tomēr pētījumi rāda, ka noteicošais veiksmīgā laulībā ir atbildība vienam pret otru un kopīgu risinājumu meklēšana4 un tas prasa piepūli. Tas nenozīmē, ka būtu ieteicams dzīvot kopā ar alkoholiķi vai ļaunu cilvēku, bet viedokļu atšķirības pastāv starp visiem cilvēkiem.
YouTube autors Clark Kegley, kurš nodarbojas ar motivācijas metožu izpēti, ir izlasījis 300 populārākās pašizaugsmes grāmatas un secinājis, ka šīm grāmatām un veiksmīgiem cilvēkiem ir 3 kopīgas īpašības. Pirmā no tām ir spēja pārvarēt grūtības un apzināšanās, ka grūtības jāpārvar visas dzīves garumā.5
Jo lielākas grūtības cilvēks spēj pārvarēt, jo augstāku dzīves kvalitāti var sev nodrošināt.
Domas rada rīcību un rezultātu dzīvē
Mēs labi saprotam, ka rezultātu dzīvē rada mūsu rīcības, bet bieži neapzināmies, ka rīcības rada mūsu domāšana – konkrētāk, visvairāk to ietekmē zemapziņa.6 Ir loģiski saprotams, ka lai dabūtu labu darbu, intervijā ir jāvar domāt, ka esi piemērotākais darbinieks un attiecīgi jārunā, jāuzvedas. Taču, lai intervijā pareizi rīkotos, vēl būtiskāk ir zemapziņā būt pārliecinātam par sevi un saviem spēkiem. Un tas attiecas uz visām būtiskajām dzīves situācijām, kurās izšķiras mūsu nākotne un dzīves kvalitāte.
Kā cilvēki parasti rīkojas situācijās, kurās jāpārvar grūtības? Vai mēs padodamies, uzskatam, ka viss ir neizbēgami slikti, raudam, vainojam citus? Vai tiekam galā ar situāciju, ticam pozitīvam rezultātam, uzņemamies atbildību par sevi un situāciju? Varbūt kā kuru reizi? Patiesībā atbilde ir vienkārša. Pētījumi rāda, ka situācijās, kurās cilvēks saskarās ar problēmu, viņš rīkojas tā kā ir pieradis rīkoties.7
Ja ikdienā domājiet kā atrisināt problēmas, kā labāk sadzīvot ar tuvajiem cilvēkiem, kā vairāk izdarīt un kļūdas Jūs nebiedē, Jums piemīt izaugsmes domāšanas veids. Tas rada pozitīvu rīcību un rezultātu. Ja ikdienā domājiet ka tas ko dariet ir grūti, ka citi ir vainīgi pie problēmām, kā izvairīties no grūtībām, ka kļūdas ir slikti un izjūtat greizsirdību utt. tad visticamāk Jums ir fiksēts domāšanas veids.8 Iespējams esat kaut kur pa vidu. Jebkurā gadījumā, ja apzināmies ka neesam perfekti, domāšanas veidu varam mainīt.
Kādā skolā, kurā pasniedzu motivācijas nodarbību jauniešiem, mēs taisījām pietupienus, taču viens no jauniešiem negribēja vingrot. Viņš teica, ka vēlas būt brīvs cilvēks, nevis kāds viņam liek pietupties un viņš to darīs, kad pats gribēs. Kuram no diviem piemīt brīva cilvēka domāšana – vai tam kurš brīdī, kad treneris aicina pietupties, to var bez problēmām izdarīt, vai tam kuram galvā skan “es negribu, es vēlāk to izdarīšu, ko es no tā iegūšu, vai būšu “krutāks” par pasniedzēju utt.”?
Var teikt, ka mēs visi esam atkarīgi no šādām negatīvajām domām, kas traucē mums kļūt veiksmīgiem. Šīs domas var būt mūsos pat lasot šo rakstu.
Domāšana un emociju modeļi ir ģenētiski iedzimti9, tie var būt veidojušies no apkārtējās vides ietekmes vai var būt mūsu vecāku audzināšanas rezultāts10, bet tam nav nozīme. Būtiska ir mūsu spēja un vēlme ar to strādāt.
Protams, ir cilvēki, kam spējas un domāšana pārvarēt grūtības ir iedzimta un šādus cilvēkus parasti dēvē par ģēnijiem vai veiksminiekiem. Taču ikvienam ir dota iespēja šo spēju attīstīt un radīt sevī. Un šo spēju sauc par pašdisciplīnu, jeb prāta spēku pārvarēt grūtības un mainīt domāšanu no negatīvas uz pozitīvu. Prāta spēku brīdī, kad gribās atlikt, izdarīt, kad skrienot maratonu ir grūti, pārvarēt diskomfortu, kad vajag mainīt savu raksturu, atzīt ka neesam perfekti un pie tā strādāt utt.11
Kā pierast pie spējām pārvarēt grūtības
Ir zināmas daudz metodes, kā trenēt pašdisciplīnu un attīstīt spēju risināt grūtības. Būtībā darot jebko grūtu un saskaroties ar diskomfortu mēs šo spēju attīstām. Tā varētu būt fiziska piepūle kā skriešana, maratons, vingrošana, cīņas mākslas, fizioterapija. Mēs trenējam sevi arī rūpīgi mācoties un centīgi strādājot, domājot pozitīvi, agri ceļoties, saklājot gultu, lasot atkritumus utml. Būtiski ir, ka tam veltam pietiekami daudz laika un spējam īsu laiku (piemēram, maksimums 10 minūtes) veltīt negatīvām rīcībām vai emocijām - bailēm, dusmām, skaudībai, greizsirdībai, slinkumam, alkatībai utml.. Mūsu rīcības rada ieradumus.12
Pie līdzīgiem secinājumiem izlasot 300 labākās pašizaugsmes grāmatas nonāca arī Clark Kegley. Mēs rīkojamies tā kā esam ieraduši un, lai kļūtu veiksmīgāki, ieradumi ir sistemātiski jāmaina.13 Citiem vārdiem regulāri jāpraktizē pašdisciplīna. Tas nenozīmē, ka grūtības jāpārvar visu laiku, taču, jo lielāki ir mūsu mērķi - ambīcijas, priekš mums un mūsu iedzimtajām spējām, jo lielāks prāta spēks, lielāka pašdisciplīna un tās treniņš ir nepieciešams. Nespējot realizēt savas ambīcijas, piemēram, karjerā vai sadzīvē, mēs arī varam izjust diskomfortu un stresu.
Meditācijas un pašdisciplīnas treniņš
Viena no efektīvākajām pašdisciplīnas prasmēm un treniņiem ir meditācija un īpaši cigun meditācijas.14 Meditācija ir spēja koncentrēties un atslābināties vienlaicīgi, kas gan trenē prāta spēku, gan koriģē zemapziņu un attīsta pozitīvo domāšanu.15 Daudzās praksēs viens no sarežģītākajiem meditāciju vingrinājumiem ir neko nedomāt, kas prasa augsta līmeņa pašdisciplīnu (neko nedomāt pat ja gribās domāt). Cigun meditācijās parasti sāk ar vienkāršākiem koncentrēšanās un fiziskajiem vingrinājumiem, kā simbolu vizualizācija un elpošanas vingrojumi.16
Var teikt, ka, ja dabīgi entropijas procesu rezultātā enerģija izkliedējas, tad cigun meditācijas laikā domas un līdz ar to enerģija tiek koncentrēta un sakārtota. Tas palīdz sabalansēt emocijas un psihi, veidot veiksmīgu dzīvi, izprast sevi un pasauli un ir svarīgi, lai arī spētu veiksmīgi atveseļoties no slimībām.
Cilvēka enerģijas daudzums un spēja pārvarēt grūtības ir atkarīga no viņa spējas koncentrēties un sevi pašdisciplinēt. Cigun meditācijas spēcīgi trenē šo spēju.
Kaitīgi ieradumi samazina iekšējo spēku
Lai attīstītu savu pašdisciplīnu un prāta spēku ir būtiski arī atteikties no kaitīgiem ieradumiem. Īpaši kaitīgi ieradumi ir alkohola, snus, cigarešu un narkotiku lietošana17, kā arī atkarība no datorspēlēm, un par tādiem var saukt arī negatīvu domāšanu, sevis vai citu vainošanu, pagātnes traumu atcerēšanos, pārmērīgu cukura izmantošanu18, pārēšanos utml.
Pārvarot grūtības, atrisinot situācijas, atveseļojoties un realizējot savas ambīcijas mēs jūtamies labi, bet kā būtu, ja mēs justos labi nepārvarot nekādas grūtības? Alkohols, snus, cigaretes, narkotikas utt. dod šādu ilūziju. Tā vietā, lai justos labi sava ieguldītā darba un pašdisciplīnas rezultātā, uz brīdi labu sajūtu iedod apreibinošas vielas. Arī cukurs, datorspēles, citu vainošana vai ēšana lielos daudzumos rada līdzīgu ilūzijas efektu.
Problēma ir, ka apreibinošās vielas nedz atrisina problēmas, nedz attīsta spēju tās risināt. Tieši otrādāk, pieradums pārvarēt grūtības samazinās, veidojas papildus stress, saasināta uztvere, un ar negatīvajām domām paliek grūtāk tikt galā. Domām seko rīcība - konflikti ar tuviniekiem, problēmas darbā. Negatīvās domas un rīcības rada jaunas problēmas un veidojas apburtais loks, turklāt vēlme lietot kaitīgas vielas var būt ģenētiski iedzimta un problēmas pārmantojas.19 Pat mazos daudzumos, šīs vielas kaitē veselībai20, samazina pašdisciplīnu un prāta spēku risināt problēmas21 un var izsaukt mantotas ģenētiskas problēmas, kas līdz tam, iespējams, nebija aktīvas.
Taču pats būtiskākais – tās atņem cilvēkam iespēju būt patiesi laimīgam.22 Laimīgs cilvēks mīl sevi. Cilvēks, kurš mīl sevi, nedara sev pāri. Uz pudeles, snus un cigerešu paciņām ir rakstīts – kaitīgs veselībai.
Mums jāapzinās, ka darot pāri veselībai, mēs atņemam sev iespēju izjust patiesu laimi.
Arī pasaules zināmākie skolotāji un prakses izceļ apreibinošo vielu kaitīgumu. Budismā tiek uzskatīts, ka ir pilnībā jātturās no alkohola un toksicējošu vielu lietošanas, jo tas ir bezgalvības cēlonis.23 Apreibinošas vielas ir pretrunā arī ar Daoisma praksēm, izņemot atseviķus apstākļus, kā slimību ārstēšana.24 Kristietībā vīnam tradicionāli ir bijusi simboliska nozīme, bet Kristīgajos tekstos ir daudz norāžu uz alkohola kaitīgumu.25
Dopamīns ir mūsu rīcības ķīmiskais iemesls
Pārvarot grūtības un saņemot pozitīvu rezultātu dzīvē, organismā izdalās dopamīns. Dopamīns ir hormons, kas ietekmē laimes sajūtu ķermenī, rada motivāciju un labsajūtu. Ja dompamīna ir par maz cilvēks var piedzīvot sliktu garstāvokli, zemu motivāciju, miega problēmas un pat muskuļu sāpes.26
Ir pierādīts, ka meditāciju laikā izdalās papildus dopamīns un to iesaka, kā viena no efektīvākajām metodēm dopamīna atjaunošanai.27 Trenējot pašdisciplīnu, mēs varam palielināt dopamīna intensitāti ķermenī un izsaukt tā izdalīšanos jebkurā laikā. Šādā veidā pat pie visgrūtākajām situācijām ar prāta pašdisciplīnu un pozitīvu domāšanu varam justies labi. Ar laiku un treniņu dopamīna krājumi organismā palielinās, spējas to izdalīt pieaug un cilvēks kļūst arvien laimīgāks un motivētāks.
Apreibinošu vielu lietošana strādā pretēji. Tā izsauc reibumu un tūlītēju dopamīna izdalīšanos, tāpēc cilvēki uz to brīdi jūtas labi. Tomēr šādā veidā, organisma dopamīna rezerves tiek iztērētas uzreiz un pēc brīža eiforija noplok. Rodas nepieciešamība pēc jaunas dopamīna pieplūdes un cilvēks atkal lieto kaitīgās vielas, bet tās ar katru reizi dod arvien mazāku efektu, prāta spējas disciplinēt sevi samazinās, grūtības šķiet lielākas kā iepriekš un rodas atkarība.28
Ir izpētīts, ka šādi ne tikai tiek izsmeltas dopamīna rezerves un cilvēks sāk justies nelaimīgs, nemotivēts un noguris, bet arī samazinās organisma spēja izdalīt dopamīnu un cilvēks var pat izjust muskuļu sāpes vai darbības traucējumus.
Tā rezultātā, pat atsakoties no apreibinošām vielām, cilvēks joprojām var nespēt izdalīt dopamīnu, būt apātisks, depresīvs, var trūkt enerģijas, zust interese par dzīvi, attiecībām, var trūkt spēka hobijiem un pretoties negatīvai domāšanai, un atlabšana prasa vairākus mēnešus.29 Par to kā strādā dopamīns ļoti labi YouTube intervijās stāsta neirozinātnieks Andrew Huberman.30
Ģenētika un hormoni spēcīgi ietekmē mūsu domāšanu un rīcību. Hormonu disbalansa rezultātā varam neapzināti sākt uzvesties neiecietīgi, justies aizkaitināti vai apātiski, izjust diskomfortu un kļūt tendēti uz negatīvu domāšanu vai atkarībām.31 Cigun meditācijas palīdz sakārtot hormonu disbalansu, emocijas un psihi un kaitīgo ieradumu sekas novērst. 32 Ne visas meditācijas vai prakses dod līdzvērtīgu efektu. Piemēram, lai nodarbotos ar atsevišķām garīgām meditācijām, nepieciešams iepriekšējs pašdisciplīnas un prāta spēka treniņš, un tiek izmantoti citi meditatīvie vingrinājumi kā priekš atveseļošanās.33
Atslābums un altruisms
Atslābums ir svarīgs nosacījums, lai koncentrētu uzmanību un iegūtu lielāku enerģiju un arī tas prasa pašdisciplīnu un treniņu. Ja meditāciju laikā piedzīvojam sāpes, tas nozīmē, ka šajās vietās nav atslābuma. Saspringums un sāpes parasti rodas negatīvu domu, stresa34, hormonu disbalansa, organisma piesārņojuma un dabiskās entropijas rezultātā (bloki un enerģijas/siltuma izkliedēšanās).35
Tādēļ ir būtiski turpināt meditāciju pat, ja tiek izjusts diskomforts (izņemot fizisku traumu gadījumā). Turpinot meditāciju, koncentrējoties un pārvarot diskomfortu cilvēks pašdisciplinē sevi un attīsta iekšējo spēku, izmaina zemapziņu, rada entropijai pretējo efektu, uzlabo hormonu balansu un attīra organismu no piesārņojuma un pēc laika rodas atslābums un lielākas spējas pārvarēt grūtības vai atveseļoties.36
Varētu teikt, ka altruisms, jeb vēlme citiem palīdzēt neko negaidot pretī, rada milzīgu atslābumu. Ja neko nesagaidi, nav par ko saspringt. Gandrīz visās meditāciju praksēs, lai iegūtu lielāku enerģiju un izpratni par dzīvi, ir būtiski gan spēt koncentrēties un atslābināties, gan sevi pašdisciplinēt, kā arī ir būtiski darīt labu citiem, negaidot par to pretī.
Protams, ir subjektīvi, ko nozīmē būt altruistam. Vai iedot naudu otram cilvēkam ir labi? Ja tas cilvēkam palīdz, tas būtu labi, bet ja to izmanto, lai dzīvotu uz otra rēķina? Kā iepriekš zināt atšķirību? Varētu padomāt, ka otru motivēt tikt ar sevi galā ir laba rīcība cita cilvēka labā. Bet ja otru tas kaitina, jo viņš nevēlas atzīt, ka nav perfekts? Vai ja, palīdzot, no otra sagaidi pateicību un atzinību? Tad tas kļūst par devīgumu, bet nav altruisms. Šajā jautājumā ir viegli pieļaut kļūdas.
Varam palikt dusmīgi vai ļauni uz tiem, kas mums palīdz
Mūsu dzīvēs ir daudzi cilvēki, kam vēlamies palīdzēt. Ir jāapzinās, ka palīdzot otram, pastāv riski, ka tas pavēršas pret pašiem. Otram palīdzēt nozīmētu motivēt otru disciplinēt sevi, vingrot, domāt pozitīvi, meditēt vai citos veidos attīstīt spēju pārvarēt grūtības un palielināt enerģiju.
Pašdisciplīna un nopietns darbs ar sevi sākumā var būt diskomforts. Tas īpaši attiecas uz cilvēkiem, kas saskārušies ar atkarībām. Cilvēks var izjust nepatiku vai pat sāpes ķermenī, jo dopamīna veidošanās organismā ir traucēta un ķermenī ir toksiskas vielas vai saspringums.37
Ja cilvēks nav gatavs ar sevi strādāt, viņš šīs grūtības var nevēlēties pārvarēt un var pat vainot Jūs izjustajā diskomfortā.
Varētu teikt, ka šādā situācijā nepieciešama speciālista palīdzība, bet arī, lai strādātu kopā ar personīgās izaugsmes treneri vai psihologu, ir jāspēj zināmā mērā pārvarēt negatīvās domas (tādas kā “manā dzīvē iejaucas, ja mani kritizē esmu slikts cilvēks, priekš kam tas vajadzīgs utt.”). Trenera vai psihologa uzdevums ir palīdzēt saprast problēmas un rast risinājums38, bet tas var nebūt patīkami un vēlme būt perfektam vai ģenētikās programmas var radīt pretreakciju.
Šo situāciju labi raksturo Karpmana trijstūris. Cilvēks, kurš saskarās ar problēmu un to neprot atrisināt, ieņem upura lomu. Cilvēks, kurš palīdz risināt problēmu glābēja lomu. Ja glābējs palīdz vairāk kā tas otram ir komforti, tas upura acīs var ieņemt varmākas lomu.39 Cilvēkam ir pašam jāvēlas ar sevi strādāt, bet cilvēks, hormonu disbalansa un ģenētisko programu dēļ, var to negribēt vai pat palikt ļauns pret cilvēku, kas palīdz. Tas īpaši rakstūrīgs cilvēkiem, kas iepriekš cietuši no vardarbības - viņi nespēj vērsties pret cilvēku, kas viņiem darījis pāri, jo tas bieži ir kāds ģimenes loceklis, piemēram, dzērājs tēvs, vai no šī cilvēka ir bail. Tas rada mazvērtības sajūtu, kompleksus, aizvainojumu un liek, vērsties pret cilvēku, kurš palīdz.
Karš un Covid pastiprina negatīvo domāšanu
Modernajā psiholoģijā nav ieteicams meklēt vainīgo, jo tas pastiprina negatīvās domāšanas paradumus un traucē uzņemties atbildību par dzīvi un situāciju.40 Parasti tās ir dažādas apstākļu sakritības, iedzimtā ģenētika vai dabīgā entropija, kas rada šādas situācijas. Covid-19 perioda ierobežojumi ir būtiski palielinājuši stresu, ko cilvēki izjūt ikdienas dzīvē41 un pamatoti pastiprina sajūtu, ka mums nav brīvas izvēles pār to ko darām ar dzīvi un savu ķermeni. Karš Ukrainā cilvēkiem ir radījis bailes par nākotni, vainas apziņu, jo neesam pietiekami darījuši, lai to novērstu, vai naidu pret tiem, kuru rīcības vai bezdarbības rezultāta konflikts un tā sekas ir notikušas.42 Ar to arī ir jātiek galā un tas uzliek papildus slogu spējai domāt pozitīvi un sevi pašdisciplinēt.
Arī padomju savienība pielika lielas pūles, lai iestāstītu, ka ir jāmeklē vainīgais citos, ka cilvēki ir vienādi un citādi domājošos iznīcinās, un ka alkoholu lietot ir ieteicams.43 Pēc oficiālajiem datiem, Latvijā šobrīd ir augstākais alkohola patēriņš uz vienu cilvēku pasaulē un tas atšķirībā no citām Eiropas valstīm pieaug.44 Tas viss atstāj pēdas uz cilvēkiem, viņu emocionālo stabilitāti, spēju pārvarēt grūtības un veidot veiksmīgu dzīvi.
Trešā īpašība, kas kopīga veiksmīgiem cilvēkiem – piedošana
Šo visu iemeslu dēļ svarīga ir arī trešā veiksmīgu cilvēku īpašība, kas ir kopīga arī 300 labākajās pašizaugsmes grāmatās. 45 Tā ir spēja piedot. Ir svarīgi, ka izprotam situāciju un spējam piedot kļūdas citiem, jo šīs kļūdas ir dabiskās entropijas, iedzimtās ģenētikas, apkārtējās vides un apstākļu sakritības rezultāts. Neviens cilvēks nav perfekts šo apstākļu pārvarēšanā un risināšanā un tomēr, lai sakārtotu radīto haosu ir jāuzņemas atbildība. Tātad pašdisciplīna, izpratne un altruisms nāk vispirms.
Tāpat ir jāspēj piedot kļūdas sev, jo sevis šaustīšana un kļūdu nepārtraukta analīze prasa lielus resursus un radina mūs pie negatīvas domāšanas un rīcības.
Izprotot situāciju un piedodot sev un citiem, mēs pārstājam kādu vainot, uzņemamies atbildību par savu darbību vai bezdarbību un varam koncentrēties uz to kā risināt situāciju.
Pašdisciplīna, altruisms, izpratne un piedošana ļauj mums veidot jaunus pozitīvus ieradumus, pārvarēt grūtības, atrast risinājumus darbā, meklēt pozitīvo un kompromisu attiecībās un attīstīt sevi kā personību! Esmu apbrīnojis, kā mani skolotāji piedod un palīdz šķietami neiedomājamās situācijās. Iespējams, ka izpratne par cilvēka ģenētiku un piedošana, ir viena no svarīgākajām pašdisciplīnas un prāta spēka formām.
Zen meditāciju praksēs viena no idejām ir dzīves laikā palīdzēt visām dzīvām būtnēm un saprast visus dzīves likumus, bet apzināties, ka pasaulē ir bezgalīgi daudz dzīvu būtņu un visi dzīves likumi ir neizdibināmi.45 Cilvēks nav perfekts, jeb kriestiešu svētās Teresa of Avila vārdiem “neizdošanās man sanāk pavisam dabiski”.46
Toms Gāle
P.S. Par šo tēmu piedāvāju vienkāršotu 1h bezmaksas motivācijas nodarbību 7.-11. klašu skolniekiem. Ir svarīgi jau agrā vecumā apzināties pašdisciplīnas un domāšanas nozīmi, lai savlaicīgi veidot veiksmīgu cilvēku paradumus.
P.S.S. Kopš 2010. gada trenējos pie personības izaugsmes treneres un cigun meditāciju instruktores Īrisas Celmas, kuras treniņi ir būtiski palīdzējuši šī raksta tapšanā. Īrisa Celma pēc izglītības ir psihologs un pedagogs, cigun meditācijās ir apmācījusi vairāk kā 3000 cilvēkus un ir trenējusi desmitiem Latvijā zināmus cilvēkus. Šie treniņi cilvēkiem ir palīdzējuši kļūt veiksmīgiem un veiksmīgiem cilvēkiem kļūt vēl veiksmīgākiem. Īrisa ir arī ilggadīga Džun Juaņ Cigun Latvijas asociācijas valdes locekle. Kontaktus atradīsiet www.kaducejs.lv.
Atsauces:
1. Exactly What is Time, http://www.exactlywhatistime.com/physics-of-time/the-arrow-of-time/
2. Farnam Street, https://fs.blog/entropy/
3. Business Times, https://www.businesstimes.com.sg /companies-markets/banking-finance/three-out-four-bitcoin-investors-have-lost-money-study
4. Washington Post, https://www.washingtonpost.com /archive/lifestyle/wellness/1987/11/10/long-married-couples-explain-how-they-stay-together/745c1e6b-0578-4e02-92b8-ac862bd6bd7f/
5. Clark Kegley, https://youtu.be/dndxT20s_pc
6. BBC, https://www.bbc.com/future/article /20210527-how-unconscious-forces-control-our-actions
7. BBC, https://www.bbc.com/news/health-22654241
8. Flow Research Collective, https://www.flowresearchcollective.com /blog/growth-mindset
9. National Library of Medicine, https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc /articles/PMC3408019/
10. Effect of Parental Attitudes on Skills of Emotional Management in Young Adults, 2014
11. Your Dictionary, https://www.yourdictionary.com/self-discipline
12. Positive Psychology, https://positivepsychology.com/how-habits-are-formed/
13. Clark Kegley, https://youtu.be/dndxT20s_pc
14. National Library of Medicine, https://www.ncbi.nlm.nih.gov /pmc/articles/PMC4176767/
15. National Center for Complementary and Integrative Health, https://www.nccih.nih.gov/health/meditation-and-mindfulness-what-you-need-to-know
16. Sjui Mintans, Tamāra Martinova, Džun Juaņ cigun, 2013
17. The Economist, https://www.economist.com/graphic-detail/2019/06/25/what-is-the-most-dangerous-drug
18. Science Direct, https://www.sciencedirect.com /science/article/pii/S0149763418308613
19. National Institute of Health, https://pubs.niaaa.nih.gov /publications/aa71/aa71.htm
20. medRxiv Medical Research Database, https://www.medrxiv.org /content/10.1101 /2021.05.10.21256931v1.full.pdf
21. Science Daily, https://www.sciencedaily.com /releases/2011/09/110901135030.htm
22. World Happiness Report, https://worldhappiness.report /ed/2019/addiction-and-unhappiness-in-america/
23. Wikipedia, https://en.wikipedia.org /wiki/Five_precepts#CITEREFGwynne2017
24. Wikipedia, https://en.wikipedia.org /wiki/Five_precepts_(Taoism)
25. Bible Info, https://www.bibleinfo.com /en/questions/does-bible-condone-moderate-drinking-alcohol
26. Health Direct, https://www.healthdirect.gov.au/dopamine
27. Watch Now, https://www.thewatchnow.com/meditation-increases-your-dopamine-levels/
28. Hazelden Betty Ford Foundation, https://www.hazeldenbettyford.org/research-studies/addiction-research/drug-abuse-brain
29. The Blend Institute, https://www.theblendinstitute.com /blog/neurotransmitter-balancing-vs-psychopharmcology
30. Andrew Huberman, https://www.youtube.com/watch?v=QmOF0crdyRU
31. Medical News Today, https://www.medicalnewstoday.com /articles/hormonal-depression#support
32. Pubmed Research Database, https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/30428134/
33. Sjui Mintans, Tamāra Martinova, Džun Juaņ cigun, 2013
34. HealthLine, https://www.healthline.com /nutrition/symptoms-of-stress#treatment-options
35. Sjui Mintans, Tamāra Martinova, Džun Juaņ cigun, 2013
36. Sjui Mintans, Tamāra Martinova, Džun Juaņ cigun, 2013
37. Cleveland Clinic, https://my.clevelandclinic.org /health/articles/22588-dopamine-deficiency
38. Medical News Today, https://www.medicalnewstoday.com /articles/psychologists
39. Wikipedia, https://en.wikipedia.org /wiki/Karpman_drama_triangle
40. Harley Therapy, https://www.harleytherapy.co.uk /counselling/why-we-put-the-blame-on-others.htm
41. E-Life Sciences, https://elifesciences.org/articles/75893
42. Wiley Online Library, https://onlinelibrary.wiley.com /doi/full/10.1111/acps.13466
43. Medium, https://medium.com/lessons-from-history/the-psychological-impact-of-the-soviet-unions-reign-fall-8e446ba12bb8
44. LSM, https://www.lsm.lv /raksts/zinas/latvija/petijums-latvija-ir-augstakais-alkohola-paterins-oecd-valstu-vidu.a430928/
45. Clark Kegley, https://youtu.be/dndxT20s_pc
46. Learn Religions, https://www.learnreligions.com/taking-the-bodhisattva-vows-450005
47. Saint Teresa of Ávila, The Way of Perfection, 1583
